ENGLISH VERSION FOR TRANSLATION

Does the State Audit Office want to ban wolf and lynx hunting? Latvian hunters are surprised and outraged

1059/5000Referring to the audit performed by the State Audit Office that in Latvia the monitoring of hunting in relation to wolf and lynx hunting is carried out inefficiently, the comment is provided by the Latvian Hunters’ Association (LATMA).

Representatives of LATMA note that professional organizations of hunters are surprised by this report as such, because “since when the State Audit Office has been competent to monitor, register and protect other issues of protected animal species.”

The State Audit Office Law clearly and unequivocally stipulates that this institution controls:

1) revenues and expenditures of state, local government and other derived public budget funds, financial resources of public corporations, public private, private capital companies within the meaning of the Public Person Capital Shares and Capital Companies Management Law, as well as financial resources of capital companies whose capital shares or stocks belong to public capital companies, public private or private capital companies within the meaning of the Law on Management of Capital Shares of Public Persons and Capital Companies;

4435/50002) the use of funds of the European Union and other international organizations or institutions which are included in the state budget or local government budgets;

3) action with the state, local government and other derived public persons, capital companies of public persons, property of public private, private capital companies or parts thereof within the meaning of the Law on Capital Shares and Management of Capital Companies, as well as property of capital companies or parts thereof belongs to capital companies of a public person, publicly private or private capital companies within the meaning of the Law on Management of Capital Shares of Public Persons and Capital Companies.

The purpose of the activities of the State Audit Office is to ascertain whether the action with the means referred to in Paragraph one of this Section is legal, correct, economical and effective, as well as to provide recommendations for the elimination of the revealed deficiencies.

The tasks of the State Audit Office do not include discussions on how the Ministry of Agriculture supervises game in Latvia.

Given the assumptions made in the audit, hunters have a very strong suspicion that the interests of certain non-governmental organizations are being promoted here, as the arguments of the State Audit Office and these non-governmental animal rights protection organizations are very similar.

For example, the State Audit Office has concluded that according to the SFS data, in 2018, at the end of the hunting season in Latvia, there were 1578 lynxes, while according to the expert the number of lynxes in Latvia was almost three times lower – 450-650, but special monitoring data of the State Forest Research Institute shows that the number of lynx is eight times lower – 190.

This statement is false and untrue, LATMA representatives emphasize, because the SFS and expert accounting methods are different and not comparable. Different values ​​are evaluated: VMD indicates the maximum number, while experts – the absolute minimum possible.

The data obtained from both methods show similar trends – and do not contradict each other. The fact that we have a number of data sources whose trends can be compared is only positive, as it allows us to monitor the state of the population more effectively and to take appropriate action if necessary.

Representatives of the Hunters’ Association also emphasize in the statement that lynx and wolf hunting has always been allowed in Latvia.

Since Latvia’s accession to the European Union (EU), hunting of these species has been controlled in accordance with the provisions of the Habitats Directive – hunting is strictly controlled, the amount of hunting and the season are determined. The hunter reports individually for each hunted animal by filling in a certain sample act. This means that, in principle, these hunts are already much more tightly controlled than ungulates.

Taking this into account, the records show that the number of wolves and lynxes in Latvia has not decreased since Latvia joined the EU and hunting has taken place, but has been stable or increasing.

This means that hunting as a form of management of these populations, which is permissible in accordance with the relevant directive, does not endanger the lynx and wolf populations in Latvian conditions.

Over the last 20 years, the beauty of large carnivores in Europe has grown rapidly. There are problems in many countries for this reason, including Germany, Poland, France, Romania, Belgium, Denmark and other countries, LATMA representatives note.

These countries are currently trying to find solutions for managing these species in accordance with the requirements of the directive. If legal controlled hunting is allowed, it is much easier for the rural population to accept the presence of these animals. It reduces conflicts, reduces damage.

LATMA emphasizes that hunting is not the only way to prevent damage, but the issue must be assessed in a complex way.

In Latvia, lynx and wolf populations are not endangered, they are stable with a tendency to increase.

“Wildlife is a variable and there are long-term population changes,” LATMA said in a statement.

Professional hunters’ organizations believe that there is always room for improvement in the system with regard to animal registration and management.

Many years of experience show that the system in Latvia is efficient and flexible enough for us to adapt to specific circumstances.


Viedoklis, ka medības Latvijā negatīvi ietekmētu Igaunijas un Lietuvas lūšus, nav balstīts zinātniskos faktos.

Atsaucoties uz Valsts kontroles veikto revīziju par to, ka Latvijā tiek neefektīvi veikta medību uzraudzība attiecībā uz vilku un lūšu medībām, komentāru sniedz Latvijas mednieku asociācija (LATMA).

LATMA pārstāvji atzīmē, ka mednieku profesionālās organizācijas ir pārsteigtas par šo ziņojumu kā tādu, jo “kopš kura laika Valsts kontroles kompetencē ir aizsargājamo dzīvnieku sugu uzraudzība, uzskaite un citi ar šo tēmu saistītie jautājumi.”

Valsts kontroles likums skaidri un gaiši nosaka, ka šī iestāde kontrolē:

1) valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu budžetu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, publiskas personas kapitālsabiedrību, publiski privāto, privāto kapitālsabiedrību finanšu līdzekļus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē, kā arī to kapitālsabiedrību finanšu līdzekļus, kuru kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskas personas kapitālsabiedrībām, publiski privātām vai privātām kapitālsabiedrībām Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē;

2) Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošanu, kuri iekļauti valsts budžetā vai pašvaldību budžetos;

3) rīcību ar valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu, publiskas personas kapitālsabiedrību, publiski privāto, privāto kapitālsabiedrību mantu vai tās daļu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē, kā arī to kapitālsabiedrību mantu vai tās daļu, kuru kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskas personas kapitālsabiedrībām, publiski privātām vai privātām kapitālsabiedrībām Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē.

Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar šā panta pirmajā daļā minētajiem līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.

Valsts kontroles uzdevumos neietilpst diskusijas par to, kā Zemkopības ministrija veic medījamo dzīvnieku uzraudzību Latvijā.

Ņemot vērā revīzijā izteiktos pieņēmumus, medniekiem pastāv ļoti lielas aizdomas, ka šeit tiek virzītas konkrētu nevalstisko organizāciju intereses, jo argumenti Valsts kontrolei un šīm nevalstiskajām dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācijām ir ļoti līdzīgi.

Piemēram, Valsts kontrole secinājusi, ka pēc VMD datiem, Latvijā 2018. gadā, noslēdzot medību sezonu, bija 1578 lūši, kamēr eksperta vērtējumā lūšu skaits Latvijā bija gandrīz trīs reizes mazāks – 450-650, bet valsts mežzinātnes institūta “Silava” speciālā monitoringa dati liecina, ka lūšu skaits ir astoņas reizes mazāks – 190.

Šis apgalvojums ir melīgs un nepatiess, uzsver LATMA pārstāvji, jo VMD un ekspertu uzskaites metodes ir atšķirīgas un nav salīdzināmas. Tiek vērtēti dažādi lielumi: VMD norāda maksimālo skaitu, savukārt eksperti – absolūti minimālo iespējamo.

Abu metožu rezultātā iegūtie dati norāda uz līdzīgām tendencēm – un nav pretrunā viens ar otru. Tas, ka mums ir vairāki datu avoti, kuru tendences iespējams salīdzināt, ir tikai pozitīvi, jo ļauj daudz efektīvāk kontrolēt populācijas stāvokli un nepieciešamības gadījumā attiecīgi rīkoties.

Mednieku asociācijas pārstāvji paziņojumā arī uzsver, ka Latvijā lūšu un vilku medības bijušas atļautas vienmēr.

Kopš Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā (ES), šo sugu dzīvnieku medības tiek kontrolētas saskaņā ar Biotopu direktīvas nosacījumiem – medības ir stingri kontrolētas, tiek noteikts nomedīšanas apjoms un sezona. Mednieks atskaitās individuāli par katru nomedīto dzīvnieku, aizpildot noteikta parauga aktu. Tas nozīmē, ka šīs medības pēc principa jau tiek daudz stingrāk kontrolētas, nekā pārnadžu medības.

Ņemot to vērā, uzskaites liecina, ka vilku un lūšu skaits Latvijā, kopš Latvija ir iestājusies ES un kopš notiek medības, nav samazinājies, bet ir stabils vai pieaugošs.

Tas nozīmē, ka medības kā šo populāciju apsaimniekošanas veids, kas ir pieļaujams saskaņā ar attiecīgo direktīvu, Latvijas apstākļos neapdraud lūšu un vilku populāciju.

Pēdējo 20 gadu laikā lielo plēsēju skaists Eiropā ir strauji palielinājies. Daudzās valstīs šī iemesla dēļ ir problēmas, tajā skaitā Vācijā, Polijā, Francijā, Rumānijā, Beļģijā, Dānijā un citās valstīs, atzīmē LATMA pārstāvji.

Šīs valstis pašlaik mēģina rast risinājumus kā šīs sugas apsaimniekot saskaņā ar direktīvas prasībām. Ja tiek atļautas legālas kontrolētas medības, tad lauku iedzīvotājiem ir daudz vieglāk akceptēt šo dzīvnieku klātesamību. Tas mazina konfliktus, mazina postījumus.

LATMA uzsver, ka medības nav vienīgais postījumu novēršanas veids, taču jautājums jāvērtē kompleksi.

Latvijā lūšu un vilku populācijas nav apdraudētas, tās ir stabilas ar tendenci pieaugt.

“Dzīvā daba ir mainīgs lielums un pastāv populāciju izmaiņas ilgtermiņā,” teikts LATMA paziņojumā.

Mednieku profesionālās organizācijas uzskata, ka vienmēr ir iespējami sistēmas uzlabojumi attiecībā uz dzīvnieku uzskaiti un apsaimniekošanu.

Daudzu gadu pieredze liecina, ka Latvijā esošā sistēma ir efektīva un pietiekami elastīga, lai mēs varētu pielāgoties konkrētajiem apstākļiem.

via Valsts kontrole vēlas aizliegt vilku un lūšu medības? Latvijas mednieki pārsteigti un pauž sašutumu | LA.lv

READ MORE WOLF AND WILDLIFE NEWS FROM LATVIA